1.       Krūmmelleņu audzēšanas vietas izvēle

Izvēloties audzēšanas vietu krūmmellenēm, jāskatās, lai tā neaatrastos ieplakā, vietā ar paaugstinātu gruntsūdens līmeni, vienkāršākiem vārdiem sakot – tur, kur pavasarī vai lietus laikā uzkrājas ūdens, krūmmellenes stādīt nedrīkst. Bieži vien valda maldīgs uzskats, ka, tā kā tām patīk purva augsne, tad tās vislabāk augs purvainā vietā. Bet realitātē, ir tieši pretēji. Jā, krūmmellenēm ir vajadzīgs mitrums, taču saprātīgās devās, līdzīgi kā visiem citiem augiem. Tāpat arī iesakām krūmmellenes stādīt saulainā vietā, vai vismaz tādā, kur ir saules stari pusi no dienas ( rīta vai vakara saule). Vislabāk krūmmelleņu stādi jutīsies no valdošajiem vējiem pasargātā vietā. Ja ir plānots stādīt ievērojamu daudzumu, tad ir vērts domāt par žogu, jo pirms krūmmelleņu stādījuma ierīkošanas vispirms droši vien ir jāpadomā par to, ka stirnām ļoti garšo krūmmelleņu zariņi. Un te nelīdzēs nekādi citi atbaidīšanas varianti, esam izmēginājuši praktiski visu no Plantskid, aitu vilnas karināšanas uz zariem līdz elektriskajam ganam uz citām "smērēm", ko lieto mežsaimniecībā.

2.       Krūmmelleņu stādu izvēle

Stādot krūmmellenes, vislabāk ir izvēlēties divgadīgus stādus, jo kā parāda daudzu komercaudzētāju pieredze gan Latvijā, gan ārvalstīs, tieši šie krūmmelleņu stādi vislabāk iesakņojas, attīsta savu sakņu sistēmu un visstraujāk sāk veidot pilnvērtīgu krūmu.

3.       Krūmmelleņu šķirņu izvēle

Šķirņu izvēle mūsdienās ir ļoti plaša, arī mūsu platuma grādiem. Selekcija ir ņēmusi vērā pieprasījumu pēc izturīgām šķirnēm mūsu ziemas apstākļiem. Pēc pieredzes varam teikt, ka ziemas Latvijas austrumos ļoti labi iztur – Patriot, Bluecrop, Darrow, Nortland, Bonus, Nelson, Duke, Chanticlare, Chandler. Lai paildzinātu ražošanas sezonu, iesakām izvelēties šķirnes ar dažādu ražošanas laiku, iestādot agrās šķirnes, vidējās un kādu no vēlajām. 

4.       Audzēšanas vietas sagatavošana

Viennozīmīgi krūmmellenēm ir vajadzīga skāba agsne. Augsne ar ph 4.5 - 5.5. Bez tās krūmmellenes neaugs. Nevajadzētu arī domāt, ka “aizbraukšu uz purvu sarakšu un atvedīšu” vienmēr nostrādās. Ja Jums ir mājās ph metrs, tad tā var darīt. Pirms rakšanas izmērot, ko tad Jūs mājās īsti vedīsiet, jo ne visās vietās purvā augsne ir vienlīdz skāba. Stādot rindās, visbiežāk rok “grāvīti”, kuru tad piepilda ar skābo kūdru. Ja stāda atsevišķi vai dažādās vietās, tad jāielabo stādīšanas bedre ar skābo kūdru 50 cm X 50cm X 50 cm.  Uz to ir jāraugās kā ilglaicīgu ieguldījumu, jo labāk sagatavota vieta augšanai, jo mazāk pūļu tas prasīs vēlāk, un augs attīstīsies ātrāk un ražos pilnvērtīgāk.

5.       Stādīšana un stādīšanas attālums

Konteinerstādus var stādīt visu sezonu, taču kā jebkurš augs, krūmmellenes vislabāk jutīsies stādītas pavasarī vai rudenī, kad aktīvā augšanas sezona nav vēl sākusies vai arī tuvojas noslēgumam. Stādīt būtu ieteicams nedaudz dziļāk (1-2cm) kā augs ir audzis konteinerā. Ja krūmmellenes ir plānots stādīt rindās, tad nevajadzētu tās stādīt tuvāk par 1.5m – 2.0m, lai ir vieta, kur stādam attīstīties.

6.       Krūmmelleņu mēslošana un laistīšana

Krūmmelleņu stādi ir mitrumprasīgi, tiem nepatīk ilgstoši sausuma periodi, kā arī tas, ka augsne, kurā tās aug pilnībā ir izžuvusi. Viskritiskāk tas ir ziedēšanas laikā un ražas gatavošanās laikā. Ja ziedēšanas laikā augs tiek iekaltēts vai uznāk ilgstošs sausuma periods, krūmmelleņu ziedi var vienkārši nobirt. Savukārt ražas periodā, mitrums ir vajadzīgs ogu attīstībai un arī garšai.

Mēslošanai jāizvēlas kāds no kompleksajiem mēslojumiem, kas paredzēts tieši krūmmellenēm. Un jālieto tas kā ir minēts instrukcijā, jo gan mēslojumu klāsts šobrīd plašs, gan arī devas mēdz būt dažādas.  Šeit ne ar kādu vircu jaukšanu aizrauties nevajadzētu, arī nopļautās zāles mulču uz krūmmelleņu stādiem nevajag likt.  Ja izvēlēsieties šķidro mēslojumu, kas būs sajaucams ar ūdeni, vai pievienojams laistīšanas šķidrumam, tad jāmēslo būs biežāk. Savukārt izvēloties beramo mēslojumu, mēslot nepieciešams retāk. Mēs saimniecībā pavasarī, kad sāk plaukt pumpuri, krūmmellenēm dodam amonija sulfātu, bet pēc kāda mēneša komplekso mēslojumu, piemēram violeto “Kristalonu”, “Florovit krūmmellenēm”. Pavasari ir dažādi, atcerieties, ka nav jēgas mēslot krūmmellenes tajā brīdī, kad tās vēl neaug, viss aizskalosies prom. Arī temperatūrai pa dienu vajadzētu būt virs +10 °C, un naktīs virs nulles, salnas vēl var būt, bet ne stabili mīnus grādi. Pēdējo reizi ar komplekso mēslojumu mēslo aptuveni jūlija vidū/beigās. Ja ir iespēja stādus rudenī var palutināt ar superfosfāta nelielu devu vai kālija magnēziju, ierušinot to augsnē ap augu.  Pārcensties ar mēslošanu nevajadzētu, jo tad augs nepagūs laicīgi sagatavoties ziemai un rezultatā var apsalt dzinumi. Tad arī rodas sūdzības par to, ka it kā salizturīgas šķirnes ziemu nav izturējušas, stipri apsaluši zari vai pat pilnībā izsalušas.

Savukārt komercstādījumos meslošana notiek pēc sastādītām receptēm, kur tiek ņemtas vērā gan agsnes, gan laistamā ūdens analīzes.

7.       Nezāļu ierobežošana

Krūmmelleņu apdobes ir jāmulčē. Tas pasargā no nezālēm, nebremzē auga agšanu un palīdz ilgāk uztrurēt mitrumu sakņu zonā.  Var mulčēt ar skaidām, mizu mulču, var stādīt augs arī melnajā agrotīklā. Mūsu saimniecībā esam izvēlējušies mulčēšanu (vispareizāk būtu izvēlēties skujkoku mulču), kas ir praktiskāka, jo stādu mūžs ir aptuveni 30-40 gadi pie pareizas kopšanas. Melnais agrotīkls vai agrotekstils tomēr nebūs tik ilgmūžīgs un tas arī apgrūtina papildus kūdras uzklāšanu ap sakņu zonu, kas tomēr vismaz katru otro vai trešo  gadu būtu jādara.

8.       Krūma veidošana.

Pirmajā gadā pēc stādīšanas, krūmu veidot nav nepieciešams. Stādīšanas gadā (ja tas ir pavasarī stādīts augs), krūms visticamāk strauji neuzsāks augt, vispirms tas cenšas piepildīt stādīšanas bedri ar jaunajām saknītēm un iesakņoties pilnvērtīgi. Ja krūmmelleņu stādi iestādīti rudenī, tad nākošajā gadā pēc stādīšanas arī var novērot šādu parādību (liekas, ka stāds “stāv uz vietas”). Krūmmelleņu krūmus sāk veidot ceturtajā vai piektajā gadā. Tad jāizgriež sīki sazarotie un sala bojātie zari, krūms jāizretina.

9.       Ražas novākšana un to ietekmējošie faktori

Šķirnei raksturīgo ražas daudzumu var ievākt aptuveni 4-5 audzēšanas gadā, ja ir ievērots viss augstāk minētais.